Skip to main content
Finance

Kapitāla aprite

Informācija par tiesībām uz kapitāla brīvu apriti ES, tostarp par juridisko pamatu, uzraudzību un ieguldījumiem ārpus ES.

Pārskats

Kapitāla brīva aprite ir viens no ES vienotā tirgus galvenajiem elementiem, un tā ir paredzēta Māstrihtas līgumā. Līdz ar šā līguma stāšanos spēkā 1994. gadā tika aizliegti visi kapitāla aprites un pārrobežu maksājumu ierobežojumi.

Liberalizācijas mērķis ir panākt, ka Eiropas finanšu tirgi ir integrēti, atvērti un efektīvi.

Eiropas Savienības pilsoņiem kapitāla brīva aprite nozīmē iespēju veikt dažādus darījumus, piemēram:

  • atvērt bankas kontu ārzemēs,
  • iegādāties akcijas ārzemju uzņēmumos,
  • investēt tur, kur ir vislabākā atdeve,
  • iegādāties nekustamo īpašumu citā valstī.

Uzņēmumiem tas nozīmē iespēju

  • ieguldīt citos Eiropas uzņēmumos un iegādāties tos,
  • piesaistīt finansējumu tur, kur tas ir lētāk.

Definīcija

Līgumā par ES darbību nav definēts termins “kapitāla aprite”. Nepastāvot definīcijai, Eiropas Savienības Tiesa ir lēmusi, ka minētā termina definēšanai izmantojamas definīcijas Direktīvai 88/361/EEK pievienotajā nomenklatūrā. Saskaņā ar šīm definīcijām pārrobežu kapitāla aprite ietver:

  • tiešās ārvalstu investīcijas,
  • ieguldījumus nekustamajos īpašumos vai šādu īpašumu iegādi,
  • ieguldījumus vērtspapīros (piem., akcijās, obligācijās, parādzīmēs, kopieguldījumu fondos),
  • aizdevumu un kredītu piešķiršanu,
  • citas operācijas ar finanšu iestādēm, tostarp personīgā kapitāla apriti (piem., pūrus, novēlējumus, piešķīrumus u. c.).

Tiesiskais regulējums

Kapitāla brīva aprite ir jaunākā no pamatbrīvībām, kas ir ES vienotā tirgus pamatā (personu brīva pārvietošanās, preču, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite). Tā kļuva par līgumos paredzētu tieši piemērojamu brīvību tikai ar Māstrihtas līgumu.

Tiesiskais regulējums attiecībā uz kapitāla brīvu apriti ietver:

  • Līguma noteikumus,
  • protokolus un deklarācijas,
  • pārejas pasākumus, kas ar pievienošanās aktiem noteikti attiecībā uz jaunām dalībvalstīm.

Līguma par ES darbību 63. pantā ir aizliegti visi kapitāla aprites un maksājumu ierobežojumi gan dalībvalstu, gan dalībvalstu un ārpussavienības valstu starpā. Tomēr ar turpmākiem līguma noteikumiem ir paredzēti vairāki izņēmumi attiecībā uz kapitāla brīvas aprites principu, tostarp, lai novērstu problēmas, kas saistītas ar nodokļiem, finanšu iestāžu prudenciālo uzraudzību, sabiedrisko kārtību un drošību.

Eiropas Savienības Tiesai ir galavārds Līguma noteikumu interpretācijā, un šajā jomā pastāv plaša judikatūra.

Plašāka informācija:

Uzraudzība un izpilde

Eiropas Komisija gādā par kapitāla brīvu apriti, uzraugot kapitāla plūsmas un nodrošinot, ka ES dalībvalstis pienācīgi piemēro Līguma noteikumus.

Komisija 2018. gada jūlijā publicēja paziņojumu, kurā tā atgādināja par ES tiesību aktu pamatnoteikumiem attiecībā uz ieguldījumu aizsardzību vienotajā tirgū. Šis paziņojums sekoja Eiropas Savienības Tiesas spriedumam, kurā tā norādīja, ka ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanas mehānismi, kas ietverti starp dalībvalstīm noslēgtā divpusējā ieguldījumu aizsardzības līgumā, ir pretrunā Līgumam.

Šķēršļi kapitāla brīvai apritei

Kapitāla tirgu savienība ir Eiropas Komisijas plāns, kura mērķis ir līdz 2019. gadam izveidot patiesu kapitāla vienoto tirgu Eiropas Savienībā. Kapitāla tirgu savienības rīcības plāna ietvaros Eiropas Komisija ir sākusi sadarbību ar ES dalībvalstīm, lai izvērtētu atlikušos valstu liktos šķēršļus kapitāla brīvai apritei.

Lai apmainītos ar viedokļiem šajā jomā, tika izveidota ekspertu grupa jautājumos par šķēršļiem kapitāla brīvai apritei, kurā darbojas ES valstu pārstāvji.

Komisija 2017. gada martā pieņēma ziņojumu, kurā aplūkotas iespējas novērst valstu šķēršļus, lai veicinātu pārrobežu ieguldījumu plūsmu ES.

2017. gada maijā Komisija un dalībvalstis vienojās par kopīgu ceļvedi darbībām, ar kurām novērš valstu šķēršļus kapitāla plūsmām.

Starptautiskās attiecības

No visām Līgumā garantētajām brīvībām kapitāla brīvai apritei ir visplašākā piemērošanas joma. Tā ir vienīgā brīvība, kas pārsniedz ES iekšējā tirgus robežas, jo tā ietver arī kapitāla plūsmas starp ES valstīm un pārējo pasauli.

Tomēr šī brīvība nevar pastāvēt bez piesardzīgiem aizsardzības pasākumiem un garantijām. ES dalībvalstīm ir likumīgi atļauts ieviest piesardzības pasākumus, lai nodrošinātu, ka ārvalstu ieguldījumi nerada draudus sabiedrības drošībai un ES var rīkoties ārkārtas situācijās vai parastos ekonomikas apstākļos, lai ierobežotu šo brīvību.

ES ir arī veicinājusi kapitāla brīvu plūsmu starptautiskā mērogā, aicinot ierobežot šķēršļus tirdzniecībai un nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus ieguldījumiem.

ES šo principu atbalstīšanai īsteno šādus pasākumus:

Documents

  • Finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības ģenerāldirektorāts

Commission communication on the protection of investments

Commission published a communication in which it recalled the fundamental rules under EU law for the protection of investments within the Single Market.